Saldējot{0}}kaltēti augļi tiek ražoti, izmantojot vakuuma sasaldēšanas{1}}žāvēšanas procesu. Pārtikas žāvēšanai parasti ir nepieciešama karsēšana, tāpēc kā pārtiku var žāvēt, kamēr tā tiek sasaldēta? Ikviens, kurš ir studējis fiziku, zina, ka ūdenim ir trīs-fāžu līkne. Kad tas ir sasaldēts, neliels daudzums ūdens molekulu tieši izkļūs no ledus un pārvērtīsies ūdens tvaikos. Šo transformāciju sauc par sublimāciju.
Vakuuma saldēšanas iekārta vispirms sasaldē augļus līdz -30 līdz -40 grādiem pēc Celsija, piepildot pārtiku ar daudziem sīkiem ledus kristāliņiem. Pēc tam gaiss tiek noņemts, samazinot gaisa spiedienu. Arī ūdens tvaiki, kas rodas, sublimējot ledus kristālus, tiek nepārtraukti ekstrahēti, izraisot ledus-gaisa fāzes līdzsvaru, kas veicina ūdens tvaiku veidošanos.
Tādā veidā pārtikā esošie ledus kristāli zemā temperatūrā nepārtraukti pārvēršas ūdens tvaikos. Pēc desmitiem stundu ēdiens kļūst sauss.
Tā kā ledus kristāli tieši pārvēršas tvaikos, klusi atstājot pārtikas matricu, neizejot cauri šķidrajai fāzei, tie atstāj ēdienā daudz spraugu, kā rezultātā veidojas kraukšķīga tekstūra.
Tā kā tam ir nepieciešama gan sasaldēšana, gan vakuumēšana, šis process ir ļoti -enerģijas ietilpīgs un dārgāks nekā citas dehidratācijas metodes, tostarp žāvēšana saulē, žāvēšana karstā gaisā, žāvēšana infrasarkanajā starā, žāvēšana mikroviļņu krāsnī un cepšana zemā temperatūrā.
Tomēr ieguldījums atmaksājas.






